ES būtiskā loma
Bulgārijā dzīvo gandrīz septiņi miljoni iedzīvotāju. Tā tiek uzskatīta par jaunattīstības valsti ar vidēji augstu ienākumu līmeni, jo IKP uz vienu iedzīvotāju ir 11 730 ASV dolāri.1
Lielākā daļa tirdzniecības darījumu notiek ar citām ES dalībvalstīm, tirgojot neapstrādātus un rafinētus dārgmetālus. Tās galvenā eksporta partnere ir Vācija (vairāk nekā 6 miljardi eiro), kam seko Rumānija un Itālija.2 No 2007. gada Bulgārija ir oficiāla Eiropas Savienības dalībvalsts. Pievienošanās ES ir devusi Bulgārijas ekonomikai vairākas priekšrocības, jo īpaši piekļuvi lielam un labi funkcionējošam vienotajam tirgum. Citi ieguvumi ir tiešo ārvalstu investīciju pieaugums un piekļuve finansējumam un palīdzībai.3
Protams, arī Bulgāriju skāra ekonomiskā krīze, kas pasauli satricināja 2022. gada sākumā. Neraugoties uz nestabilitāti un augsto inflāciju, tiek prognozēts, ka Bulgārijas reālais IKP 2023. gadā palielināsies par 1,4% un 2024. gadā – par 2,5%.4 Šīs prognozes atspoguļo Bulgārijas stabilitātes un elastības potenciālu ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī valsts neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem.
Fintech: plaukstoša nozare Bulgārijā
Viena no nozarēm, ko pozitīvi ietekmējusi Bulgārijas dalība ES, ir finanšu tehnoloģiju nozare. Valsts var lepoties ar plaukstošu jaunuzņēmumu ekosistēmu, labvēlīgu normatīvo vidi un augsti produktīvu darbaspēku, kas padara to par ideālu galamērķi fintech uzņēmumiem.5
COVID-19 pandēmijas izraisītā vajadzība pēc bezkontakta risinājumiem veicināja mobilo banku, tiešsaistes maksājumu un digitālo maku attīstību, izraisot finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita pieaugumu. Līdz 2021. gadam kopējie fintech ieņēmumi sasniedza gandrīz vienu miljardu eiro. Pēdējo piecu gadu laikā fintech nozarē kopējais īpašumā esošo aktīvu pieaugums ir bijis vidēji 17%.6
Finanšu nozarē jau ilgstoši dominē digitālie maksājumi. Tomēr savas pozīcijas kā vērtīgs nebanku sektora papildinājums nostiprina arī alternatīvā kreditēšana, veidojot 9% no kopējiem fintech darbības ieņēmumiem valstī.7
Strauji augošs aizdevumu portfelis
Pašlaik Bulgārijā darbojas 177 nebanku finanšu iestādes. Līdz 2022. gada beigām alternatīvo kreditēšanas uzņēmumu izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 2,2 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Izaugsme ir visredzamākā ātro kredītu sektorā: Pēdējo trīs gadu laikā šīs nozares kreditēšanas uzņēmumu kopējā peļņa sasniedza gandrīz 600 miljonus eiro.8
Bulgārijas alternatīvo aizdevumu jomā Mintos aizdevumu tirgū viens no svarīgākajiem dalībniekiem ir CashCredit, kura aizdevumu portfelis Bulgārijā ir nostiprinājies un sasniedz 6 miljonus eiro.9
Pēdējos gados Bulgārijas alternatīvās kreditēšanas sektorā ir vērojams būtisks kreditēšanas aktivitātes pieaugums, un 2022. gadā vien Mintos platformā tika veiktas astoņu miljonu eiro investīcijas parādzīmēs un prasībās. Tā kā arvien vairāk privātpersonu un uzņēmumu meklē alternatīvus finansējuma avotus, alternatīvajam kreditēšanas tirgum Bulgārijā ir potenciāls kļūt par būtisku valsts ekonomikas veicinātāju.
Ja gribi uzzināt vairāk par to, kā investēt Mintos platformā, izpēti Bulgārijas vadošos kreditēšanas uzņēmumus.
1 The World Bank in Bulgaria, The World Bank (skatīts 2023. gada martā)
2 Bulgaria (BGR) Exports, Imports, and Trade Partners, The Observatory of Economic Complexity (skatīts 2023. gada martā)
3 The World Bank in Bulgaria, The World Bank (skatīts 2023. gada martā)
4 Economic forecast for Bulgaria, European Commission (skatīts 2023. gada martā)
5 Annual Fintech Report, Bulgarian Fintech Association (skatīts 2023. gada martā)
6 ibid.
7 ibid.
8 Компаниите за бързи кредити с рекордна печалба за 2022 г., Darik Business Review (skatīts 2023. gada martā)
9 Minētie skaitļi attiecas uz kreditēšanas uzņēmuma kredītportfeli Mintos platformā, atskaitot uzkrājumus.
