Akcijas

2022.gada vidū bija skaidrs, ka akciju tirgū ir iestājies “lāču tirgus” (ilgstošs cenu kritums, kas parasti pārsniedz 20%). S&P 500 aizvadīto gadu noslēdza ar vairāk nekā desmitgades sliktākajiem rādītājiem, atdevei noslīdot līdz -19,44% (salīdzinājumam -38,49% 2008. gadā).¹

Daudzi tirgotāji uzskata, ka S&P 500 sniegums janvārī ir spēcīgs atskaites punkts atlikušā gada rezultātu prognozēšanai. Ne velti par janvāra barometru saka: “Kā aizvadīs janvāri, tā aizvadīs visu gadu”.² Izmantojot to par mērauklu, S&P 500 indekss janvārī pieauga par gandrīz 6,2%.³ Lai gan janvāra barometru nevar uzskatīt par absolūti drošu garantiju tam, ka S&P 500 uzrādīs spēcīgu atdevi arī turpmāk 2023. gadā, kopējā tendence liecina, ka šāda iespēja ir liela.⁴

Līdzīga situācija bija novērojama arī Eiropas akciju tirgū, kas uzrādīja sliktākus rezultātus, lai gan ne tik negatīvus kā ASV indeksi. STOXX Europe 600 indekss 2022. gada beigās samazinājās līdz 10,4% salīdzinājumā ar +25,1% 2021. gadā. Lai gan YTD ienesīgums ir pieaudzis līdz +7,01%, ir grūti noteikt, vai tas liecina par līdzīgiem rezultātiem arī turpmāk.⁵

Sparīgi aizsākot februāri, ASV Federālo rezervju sistēma (Fed) nupat paziņoja, ka tā vēlreiz palielinās bāzes procentu likmes par ceturtdaļu procentpunkta (0,25 %).⁶ Gaidāms, ka arī Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajās dienās izziņos likmju paaugstināšanu par pusi procentpunkta (0,5%).⁷ Likmju paaugstināšana sekmēs akciju tirgu atveseļošanos. Plānots, ka vēl var sekot mazāki procentu likmju kāpumi, pēc kuriem atlikušajos gada mēnešos izmaiņas netiek prognozētas.⁸

Pēc pēdējā likmju paaugstinājuma un Fed preses konferences S&P 500 indekss pieauga par 1,05%.⁹ Neraugoties uz paziņojumu, ka līdz 2023. gada beigām likmes netiks samazinātas, investori nešķiet satraukti un ir optimistiski noskaņoti.

Arī ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) apstiprināja, ka “ir sācies dezinflācijas (inflācijas palēnināšanās) process. Mēs to īpaši redzam preču cenās,”¹⁰ un tas dod pārliecību, ka turpmāk 2023. gadā ierobežojošā monetārā politika nebūs tik agresīva, vairojot investoru uzticību.

Obligācijas

Obligācijas ierasti ir labs nodrošinājums pret recesiju (ko var izraisīt inflācija), jo pastāv apgriezta korelācija starp obligācijām un procentu likmēm. Parasti, pieaugot procentu likmēm, esošo obligāciju vērtība samazinās, jo investoriem kļūst pievilcīgākas jaunas obligācijas ar augstākām procentu likmēm.

2022. gadā FED ievērojami paaugstināja procentu likmes līdz 15 gadu laikā augstākajam līmenim, lai samazinātu augšupvērsto spiedienu uz cenām (inflācijas cēloni).¹¹ Sliktākajā brīdī 2022. gadā ASV kopējais obligāciju indekss (The U.S. Aggregate Bond Index) bija samazinājies līdz 13,06%.¹²

ECB daudz neatpalika no FED – līdz 2022. gada decembrim trīs galvenās procentu likmes tika paaugstinātas kopumā par 0,75 %.¹³ Papildus procentu likmju paaugstināšanai ECB arī apstiprināja, ka īstenos kvantitatīvu stingrāku politiku, pārdodot tai piederošās obligācijas piecu triljonu euro vērtībā.¹⁴ Tas, visticamāk, liks investoriem neuzticēties obligācijām, jo investori paredz obligāciju cenu kritumu (ienesīgums ir apgriezti proporcionāls cenām).

Investori ierasti veic likmes pret Vācijas obligācijām, jo tās parasti izmanto kā nodrošinājumu. Kad mēs pēdējo reizi aplūkojām Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgumu, tas nepārtraukti pieauga. 2022. gada beigās tas bija gandrīz 2,6%, 2023. gada janvāra beigās piedzīvojot nelielu kritumu līdz 2,2%.¹⁵

Līdzīga tendence bija arī citu Eiropas valstu obligāciju ienesīgumam – Francijas 10 gadu valdības obligāciju ienesīguma likme, kas decembrī bija 3%, šobrīd ir nokritusies līdz 2,7%.¹⁶ Arī Itālijas 10 gadu valdības obligāciju ienesīguma likme laika posmā no decembra līdz 2023. gada janvāra beigām samazinājās par aptuveni 0,6%.¹⁷ Ņemot vērā Fed un ECB nostāju 2023. gadā stabilizēt procentu likmes, varam sagaidīt, ka šis rezultāts palielinās obligāciju cenas un samazinās ienesīgumu, inflācijai tiekot kontrolētai.

Nekustamais īpašums

Arī REIT (nekustamā īpašuma ieguldījumu trasti) bija viena no aktīvu klasēm ar sliktākajiem rezultātiem 2022. gadā, jo procentu likmes pieauga, bet pieprasījums samazinājās. Gandrīz visu 2022. gadu REIT saglabājās volatīli, bet gada nogalē bija vērojamas nelielas atveseļošanās pazīmes. Tomēr vairums REIT gadu noslēdza ar kritumu. Kopējās atdeves kritums decembrī noteica FTSE EPRA Nareit Europe kritumu par vairāk nekā 25% 2022. gadā.¹⁸

Prognozes 2023. gadam ir nedaudz optimistiskākas. Pagaidām FTSE EPRA Nareit Europe ir palielinājies par 8,77%.¹⁹ Ņemot vērā, ka ECB ir ķērusies pie inflācijas stabilizācijas, ir ticams, ka 2023. gadā būs iespējams izvairīties no recesijas.²⁰ Tā kā procentu likmes pārstāj kāpt un inflācija tiek ierobežota, tas rada apstākļus, kuros REIT atlikušajos 2023. gada mēnešos varētu uzrādīt labākus rezultātus.

Kriptovalūtas

No 2020-2021. gadam kriptovalūtu sniegums pārspēja visas gaidas. Iemesls tam ir fakts, ka pieauga institucionālā pieņemšana no riska ieguldījumu fondu un investīciju banku puses, turklāt divas valstis to atzina par likumīgu valūtu.²¹ Tas izraisīja daudz lielāku pieprasījumu pēc šī aktīva. Arī COVID-19 pandēmija ātri pierādīja, ka kriptovalūta ir spēcīgs nodrošinājums pret inflāciju un potenciāls droša veida aktīvs, līdzīgi kā zelts. Bitcoin vairākkārt sasniedza jaunus rekordus, 2021. gada novembrī tā vērtībai pārsniedzot 65 000 ASV dolāru, kas vēl vairāk nostiprināja tā spožo reputāciju.²²

Tomēr kriptovalūtu pozitīvā izaugsme nebija ilgstoša. Tāpat kā attiecībā uz lielāko daļu citu aktīvu klašu 2022. gadā, arī kriptovalūtu vērtības samazināšanos var saistīt ar Fed īstenoto procentu likmju paaugstināšanu līdz 4,5%.²³ Kopsolī ar citiem negatīviem faktoriem, piemēram, FTX (viena no pasaules lielākajām kriptovalūtu biržām tajā laikā) sabrukumu, tas noveda pie liela vērtības krituma. Kad FTX 2022. gada novembrī pasludināja bankrotu, Bitcoin cenas strauji kritās, gadu nogalē esot nedaudz lielākai par 16 000 ASV dolāru.²⁴ Kopumā aizvadītajā gadā Bitcoin vērtība samazinājās par gandrīz 65 %.

Neraugoties uz to, ka iepriekš šī aktīvu klase bija spēcīgs nodrošinājums pret inflāciju, tās nākotne ir ļoti atkarīga no inflācijas līmeņa attīstības turpmāk 2023. gadā. Lai gan to ir grūti prognozēt, iespējams, Fed īstenota turpmāka ierobežojoša monetārā politika vēl vairāk mazinās kriptovalūtu vērtību.²⁵

Aizdevumu investīcijas Mintos platformā

Aizdevumu investīcijām parasti ir zema korelācija ar tirgiem: tās netiek publiski tirgotas, tāpēc tie paši tirgus virzītājspēki tās ietekmē mazāk, un tas savukārt nodrošina buferi pret tirgus lejupslīdēm. Vidējā neto atdeve Mintos platformā 2022. gadā bija 7,8 %, kas liecina par izaugsmes gadu. Ja līdz tam vidējā procentu likme bija ap 9%, tad pērn tā svārstījās 14% robežās.

Lai gan 2022. gadā izaugsme ir bijusi pozitīva, jāatzīmē, ka Ukrainā notiekošais karš ievērojami ietekmēja aizdevumu atmaksu no Krievijas kreditēšanas uzņēmumiem. Taču, neraugoties uz Krievijas Centrālās bankas noteiktajiem ierobežojumiem, maksājumu plūsmas ir atjaunotas. Šī ieskata publikācijas brīdī (2023. gada 6. februāris) ir atmaksāts 9,1 miljons eiro.