Ir pierādīts, ka mērķi dzīvei piešķir enerģijas lādiņu, un, jo augstāks mērķis, jo vairāk pūļu Tu, visticamāk, ieguldīsi1. Izvirzot investēšanas mērķus, ir lielāka varbūtība, ka Tu ilgāk saglabāsi savas labākos rezultātus nesošās investīcijas, jo Tu koncentrēsies uz savu mērķu sasniegšanu, nevis uz atsevišķu investīciju peļņu vai zaudējumiem2.
Šajā rakstā mēs apskatīsim izplatītākos investēšanas mērķus, kā tos noteikt un kā tos saskaņot ar investīcijām un riska toleranci.
Svarīgākie punkti
- Investēšanas mērķi tiek noteikti, pamatojoties uz pašreizējiem un nākotnes finanšu apstākļiem, un tie ir atkarīgi no ienākumiem, vecuma un nākotnes perspektīvām
- Mērķus var noteikt, izmantojot SMART sistēmu
- Riska toleranci nosaka ne tikai personīgās preferences, bet arī katra mērķa sasniegšanai nepieciešamie riski
- Aktīvu sadale nozīmē izvēlēties, cik daudz līdzekļu investēsi konkrētās investīcijās, pamatojoties uz saviem mērķiem
- Īstermiņa mērķi (3 – 12 mēneši) ir vērsti uz kapitāla saglabāšanu un ir piemēroti tikai noteiktiem investīciju veidiem, savukārt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi ir vērsti uz turības uzlabošanu
Kāpēc noteikt investēšanas mērķus?
Gadu gaitā pētnieki ir novērojuši, ka daudzi investori neatkarīgi no pieredzes mēdz pārdot veiksmīgas investīcijas, bet paturēt zaudējumus nesošas investīcijas – to sauc par “dispozīcijas efektu”2. Tas notiek tāpēc, ka, pieņemot lēmumus par investīcijām, mūs ietekmē daudzi faktori: mūsu darbs, dzīvesvieta un plašsaziņas līdzekļi2. Pētījums par šo efektu parādīja, ka investori par 50 % biežāk pārdod veiksmīgas akcijas nekā zaudējumus nesošas akcijas3. Rezultātā kopējā investīciju atdeve laika gaitā var būt daudz mazāka.
Tomēr pārbaudīts veids, kā mainīt šo efektu, ir noteikt investēšanas mērķus. Izmantojot uz mērķiem balstītu investēšanas pieeju, tā vietā, lai pieņemtu finanšu lēmumus, koncentrējoties uz atsevišķu investīciju rezultātiem, Tu pievērs uzmanību tam, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu savus vispārējos mērķus. Šāda pieeja var palīdzēt investoriem izpildīt nākotnes finansiālos pienākumus, radot ilgtermiņa turību.
Kā noteikt investēšanas mērķus
Lai sāktu izvirzīt savus mērķus, ir labi saprast, ko gribi atļauties šobrīd un ko – nākotnē. Investoru motivāciju investēt ietekmē tādi faktori kā ienākumi, vecums un nākotnes perspektīvas.
Ienākumi ir Tavs investīciju avots, un tie mainās atkarībā no dzīves posma. Tāpēc pašreizējo un nākotnes finansiālo pienākumu izsvēršana var palīdzēt veidot investēšanas mērķus. Tāpat arī vecums var noteikt pašreizējās un nākotnes vajadzības, piemēram, pirmā mājokļa iegādi, studiju maksu vai pensionēšanos, un tas viss ietekmē Tavu mērķu termiņus. Tomēr galu galā Tu vari noteikt mērķus, pamatojoties uz savām nākotnes perspektīvām un motivāciju. Zemāk ir minēti daži izplatīti investēšanas mērķu piemēri:
- Īstermiņa mērķi: dzīvesveida vēlmes (atvaļinājumi, automašīnas vai līdzekļi nebaltai dienai)
- Vidēja termiņa mērķi: būtiskas dzīves izmaksas (maksa par skolu vai īpašuma iegāde)
- Ilgtermiņa mērķi: finansiālā neatkarība vai pensijas plānošana
Vairāk nekā 500 pētījumos ir pierādīts, ka cilvēki, kuri izvirza konkrētus, izaicinošus mērķus, sasniedz labākus rezultātus nekā tie, kuri izvirza “nekonkrētus vai “darīt pēc iespējas labāk” mērķus”4. Turpmāk izklāstītajai SMART sistēmai ir reāla nozīme, kad runa ir par investēšanas mērķu izvirzīšanu. SMART mērķis ir:
- Konkrēts: skaidri un precīzi definēts
- Izmērāms: var novērtēt ar konkrētu rezultātu
- Sasniedzams: jābūt praktiski sasniedzamam
- Atbilstošs: ir reāli saistīts ar to, ko gribi sasniegt
- Ar termiņu: tam ir konkrēts laika grafiks
Tālāk Tu vari noteikt katra mērķa budžetu. Budžeta ievērošana var būt sarežģīta, tāpēc ideālā gadījumā budžets ir reālistisks un pieejams. Var būt noderīgi pārvērtēt naudas pārvaldības metodes un izveidot stratēģijas, piemēram, tiešā debeta maksājumus vai īpašus krājkontus.
Svarīgi ir tas, ka investēšanas mērķu noteikšana nenozīmē, ka Tev ir jāveic krasas izmaiņas savā dzīvē – nelielas korekcijas var ievērojami uzlabot Tavu turību nākotnē.
Kā izvēlēties saviem mērķiem atbilstošas investīcijas
Risks un investēšanas mērķi
Tā vietā, lai veiktu investīcijas, pamatojoties tikai uz personīgo riska toleranci, ir svarīgi apsvērt arī katra mērķa sasniegšanai nepieciešamo riska līmeni. Piemēram, dabiski riskēt gribošam cilvēkam var būt tāds investēšanas mērķis, kura sasniegšanai pietiek ar konservatīvu investēšanas stratēģiju5. Investori bieži vien pieiet riskam un saviem mērķiem šādi:
- Īstermiņa mērķi: ja investora mērķis ir saglabāt kapitālu īstermiņā, tam nepieciešama zema riska pieeja un līdz ar to konservatīvāka investēšanas stratēģija.
- Vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi: atkarībā no Tavas riska tolerances mērena stratēģija var būt piemērota mērķiem, kam nepieciešams augstāks riska un ienesīguma līdzsvars nekā konservatīvai stratēģijai. Turklāt agresīva pieeja var būt piemērota ilgtermiņa mērķiem, ja investori ir gatavi uzņemties augstāku riska līmeni, lai gūtu lielāku atdevi.
Aktīvu sadalījums
Aktīvu klases sniedz dažādas priekšrocības atkarībā no katra mērķa sasniegšanai nepieciešamā termiņa un riska. Piemēram, ja Tavs mērķis ir iegādāties jaunu automašīnu, Tu izvēlētos īstermiņa laika periodu. Īstermiņa investīcijas parasti dod zemāku ienesīgumu, bet ir ļoti likvīdas, un Tu parasti vari izņemt naudu 3-12 mēnešu laikā. Šī scenārija mērķis ir aizsargāt īstermiņa kapitālu, vienlaikus gūstot peļņu, tāpēc tiek uzskatīts, ka drošāk ir investēt aktīvu klasēs, kas ir gandrīz bez riska, piemēram:
- Augsta ienesīguma krājkonts
- Noguldījumu sertifikāti
- Īstermiņa obligācijas
- Skaidra nauda
Tomēr, ja mērķis ir vidēja termiņa vai ilgtermiņa, investori neplāno, ka investētā nauda būs nepieciešama uzreiz, tāpēc uzmanība tiek pievērsta nevis īstermiņa kapitāla aizsardzībai, bet gan nākotnes turības radīšanai. Ilgāka termiņa investīciju galvenā priekšrocība ir tā, ka atdeve var būt daudz lielāka. Tās var arī palīdzēt pārvarēt investēšanas šķēršļus, pārvarot tirgus kāpumus un kritumus, tādējādi nodrošinot stabilāku atdevi ilgākā laika posmā. Piemēram, ja runājam par investēšanu Mintos aizdevumu tirgū, mēs esam novērojuši, ka investori parasti gūst stabilāku peļņu ilgākā laika periodā. Turpmāk minētās aktīvu klases mēdz būt svārstīgākas (augstāks risks) vai prasa ilgākus investīciju termiņus, tāpēc tās ir labāk piemērotas ilgtermiņa mērķiem:
- Akcijas (sauktas arī par vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīriem)
- Nekustamais īpašums vai REIT (nekustamā īpašuma ieguldījumu trasts)
- Vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijas
- Preces
- Alternatīvas, piemēram, aizdevumi
Efektīvs veids, kā veikt aktīvu sadali, ir izveidot līdzsvarotu aktīvu klašu kopumu, kas atbilst katra ilgtermiņa mērķa laika grafikam un pieļaujamajam riskam. Tā kā daudzas aktīvu klases nav savstarpēji saistītas, to kombinācija var pasargāt Tavu portfeli no tirgus lejupslīdes – šo stratēģiju sauc par diversifikāciju.
Izmantojot diversifikāciju, ideālā gadījumā Tavām ienesīgākajām investīcijām vajadzētu atsvērt zemāk ienesīgās investīcijas, sadalot risku starp vairākām savstarpēji nesaistītām investīcijām un aktīvu klasēm. Piemēram, Mintos aizdevumu tirgū mēs esam novērojuši, ka investori ar ļoti diversificētiem aizdevumu portfeļiem parasti gūst vidēji stabilāku atdevi – apskati mūsu rakstu par diversifikāciju un atdevi.
Turklāt, piemēram, investīcijas tikai akcijās vēsturiski nav nesušas stabilu atdevi ilgā laika posmā. Protams, tas nenozīmē, ka akcijas nebūtu jāiekļauj investēšanas stratēģijā, taču tas parāda, ka ilgtermiņa mērķu sasniegšanā svarīgu lomu spēlē līdzsvarots dažādu aktīvu klašu portfelis.
Investēšanas mērķu noteikšana daudzējādā ziņā ir personiska investīcija, taču to sasniegšana var nozīmēt finansiālu brīvību nākotnē. Mērķi ir kustīgi, tāpēc uz tiem balstītā investēšanā galvenais ir koncentrēties uz kopējo rezultātu, vienlaikus pielāgojot investēšanas stratēģijas.
All information published in this post is for informational purposes only, and should not be considered investment or legal advice. This information is not intended as an advertisement, solicitation, offer, or recommendation to buy or sell any investment, or to engage in any other transaction. Any investment decision must be based on an analysis of the risks related to the investment. Before investing in loans and other investments, consider your knowledge, experience, financial situation, and investment objectives.
Footnotes:
- Locke, E. A., & Latham, G. P. (2002). Building a practically useful theory of goal-setting and task motivation: A 35-year odyssey. American Psychologist, 57(9), 705.
- Barber, B. M., & Odean, T., (2011). The Behavior of Individual Investors.
- Wierzbitzki, M., & Seidens, S., (2018) The Causal Influence of Investment Goals on the Disposition Effect.
- Seijts, G. H., G. P. Latham, K. Tasa, B. W. Latham, and M. Journal (2011). Goal Setting and Goal Orientation: An Integration of Two Different Yet Related Literatures. Academy of Management Journal 47 (2), 227–239.
- Nevis, D., (2003) Goals-based Investing: Integrating Traditional and Behavioral Finance. SEI Investments.
