Mintos augusta ieskats: regulatīvā uzraudzība

Esam publicējuši jaunāko Mintos ieskatu. Mūsu mērķis ir sniegt investoriem visplašāko un noderīgāko informāciju, lai viņi varētu pieņemt izsvērtus lēmumus par savām investīcijām.

Šomēnes mēs analizējam regulējuma izmaiņas un to iespējamo ietekmi uz pasaules finanšu tirgiem.

MiFID II: pārredzamības un investoru aizsardzības ēra

2018. gada janvārī tika ieviesta Finanšu instrumentu tirgu direktīva II (MiFID II), kurai ir konkrēts mērķis – palielināt tirgus pārredzamību un stiprināt investoru aizsardzību.

Atbilstoši šiem mērķiem MiFID II ir galvenokārt izstrādāta, lai aizsargātu divu veidu investorus: privātos un profesionālos.

  • Privātie investori ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras netiek uzskatītas par ekspertiem finanšu jautājumos un kurām ir nepieciešams augstāks aizsardzības līmenis, savukārt profesionālie investori ir pieredzējušas fiziskas vai juridiskas personas ar pietiekamām zināšanām un kompetenci finanšu tirgos, tādējādi viņiem tiek nodrošināta zemāka līmeņa regulatīvā aizsardzība.

Vislielāko labumu no šiem noteikumiem gūs privātie investori. Viņiem tiek nodrošināta lielāka pārredzamība par izmaksām un maksām, kas saistītas ar viņu investīcijām, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums rīkoties viņu interesēs, nodrošinot, ka ieteiktie produkti vai pakalpojumi atbilst viņu vajadzībām un riska tolerancei.

MiFID II regulatīvais ietvars attiecas ne tikai uz privātajiem un profesionālajiem investoriem, bet arī uz plašu finanšu nozares struktūru loku, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bankām, biržām, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem vērtspapīru tirgus starpniekiem, tādējādi veicinot skaidrāku un atbildīgāku finanšu vidi.1

MiFID II pamatā ir tā priekšgājēja MiFID I, kas tika ieviesta 2007. gadā ar galveno mērķi saskaņot finanšu tirgus noteikumus visā ES. Lai gan MiFID I bija būtisks solis ceļā uz vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidi, tai bija daži ierobežojumi, kas bija jārisina.

Viena no galvenajām jomām, kurā MiFID I nebija pietiekami efektīva, bija pārredzamības un investoru aizsardzības pasākumu nodrošināšana. Tirgus dalībnieki, regulatori un finanšu iestādes konstatēja nepilnības noteikumos, jo īpaši tādos segmentos kā ārpusbiržas tirdzniecība, fiksēta ienākuma aktīvi un valūtas.2

  • Ārpusbiržas tirdzniecība ir decentralizēts tirgus, kurā finanšu instrumenti, piemēram, akcijas, obligācijas, preces un valūtas, tiek tirgoti tieši starp divām pusēm bez centralizētas biržas uzraudzības.3

Piemēram, ārpusbiržas tirgos trūka pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamība, tāpēc investoriem bija grūti novērtēt darījumu godīgumu. Turklāt MiFID I nepietiekoši aptvēra jaunās tirdzniecības vietas un stratēģijas, piemēram, algoritmisko un augstas frekvences tirdzniecību. Šie ierobežojumi līdztekus ar 2008. gada finanšu krīzes laikā gūto pieredzi radīja nepieciešamību pēc visaptverošāka regulējuma. MiFID II tika ieviesta 2018. gadā, lai novērstu šos trūkumus un nostiprinātu ES finanšu tirgus regulējumu.4

MiFID II: MiFID I trūkumu novēršana

MiFID II ieviešana 2018. gadā iezīmēja būtisku ES finanšu tirgu regulējuma pārskatīšanu. Viens no ievērojamiem uzlabojumiem, ko ieviesa MiFID II, bija pārredzamības prasību attiecināšana ne tikai uz akcijām, bet arī uz virkni citu aktīvu klašu, tostarp obligācijām, strukturētajiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem.5

Šis paplašinājums ļāva investoriem un regulatoriem labāk izprast tirgus dinamiku šajās jomās:

  • Obligācijas: Pirms MiFID II ieviešanas obligāciju tirgus bija lielā mērā necaurspīdīgs, un par cenām puses bieži vien vienojās privāti. Saskaņā ar MiFID II pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām obligāciju pirkšanas un pārdošanas cenas, kā arī ieinteresētības līmenis tirgoties par šīm cenām ir jāpublisko sabiedrībai. Tas ļauj potenciālajiem investoriem gūt priekšstatu par tirgus cenu pirms darījumu veikšanas.6
  • Strukturētie finanšu produkti: Tie ir sarežģītas investīcijas, kas balstās uz apvienotiem aktīviem, piemēram, hipotēkām vai uzņēmumu parādiem. Pirms MiFID II šie produkti parasti tika tirgoti, sniedzot maz informācijas, tāpēc investoriem bija grūti precīzi novērtēt risku. MiFID II paplašina pārredzamības prasības attiecībā uz šiem produktiem, pieprasot detalizētāku informāciju par pamatā esošajiem aktīviem, tirdzniecības apjomiem un cenām, tādējādi palīdzot investoriem pieņemt pārdomātākus lēmumus.7
  • Emisijas kvotas: Tās ir atļaujas, kas ļauj uzņēmumam emitēt noteiktu siltumnīcefekta gāzu daudzumu. MiFID II pieprasa emisijas kvotu tirdzniecības pārredzamību, kas ietver darījumu apjoma un cenas atklāšanu. Tas nodrošina, ka uzņēmumi un investori var precīzāk novērtēt šo kvotu tirgus vērtību, veicinot godīgu un efektīvu cenu noteikšanu.8
  • Atvasinātie finanšu instrumenti: Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu līgumi, kuru vērtība tiek iegūta no bāzes aktīva. Pirms MiFID II ieviešanas tirdzniecība ar atvasinātajiem instrumentiem bieži vien notika ārpusbiržas, privāti starp pusēm. MiFID II nosaka pienākumu ziņot gan par ārpusbiržas, gan biržā tirgotiem atvasināto instrumentu darījumiem darījumu reģistriem, kas apkopo un uztur atvasināto instrumentu līgumu uzskaiti. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tirgus pārredzamība, jo tiek atklāta tirgoto atvasināto instrumentu cena, apjoms un veids.9

Investoru pilnvarošana, izmantojot MiFID II

MiFID II arī pievērš lielāku uzmanību investoru aizsardzībai salīdzinājumā ar MiFID I. Tā ieviesa stingrākus noteikumus attiecībā uz produktu pārvaldību un piemērotību, liekot uzņēmumiem nodrošināt, ka to finanšu produkti ir izstrādāti tā, lai tie atbilstu mērķa klientu īpašajām vajadzībām.10

Pirms MiFID II ieviešanas ar investīcijām saistīto komisijas maksu un maksu sarežģītība un daudzveidība apgrūtināja investoru iespējas pilnībā novērtēt ar investīcijām saistīto izmaksu struktūru. Viņi nevarēja efektīvi salīdzināt dažādas investīciju iespējas un noteikt, kuri produkti piedāvā vislabāko cenas un vērtības attiecību. Bez piekļuves šai informācijai viņi nevarēja precīzi novērtēt ar dažādiem investīciju pakalpojumiem saistīto risku un potenciālo peļņu, kas attiecīgi ierobežoja viņu spēju pieņemt pārdomātus investīciju lēmumus.11

MiFID II sekmētais pārredzamības kāpums ir būtiski mainījusi šo dinamiku. Tagad, kad ir pieejama detalizētāka un standartizētāka informācija par izmaksām un maksām, investoriem ir labākas iespējas salīdzināt un pretstatīt dažādus investīciju pakalpojumus, pamatojoties uz līdzīgiem principiem. Viņi var viegli analizēt un izprast savu potenciālo investīciju izmaksu ietekmi, tādējādi mazinot iespējamos finanšu riskus vai nepilnības.12

Ieviešot šos visaptverošos noteikumus un regulējumu, MiFID II mērķis bija novērst MiFID I trūkumus un izveidot pārredzamākus, godīgākus un stingrāk uzraudzītus finanšu tirgus.

MiFID II ietekme uz alternatīvo kreditēšanu

MiFID II ir būtiski ietekmējusi alternatīvo kreditēšanu, jo īpaši alternatīvo finanšu platformas. Šīs izmaiņas alternatīvās kreditēšanas nozarei ir nesušas gan izaicinājumus, gan iespējas.

Viens no veidiem, kā MiFID II ir ietekmējis alternatīvās kreditēšanas jomu, ir stingrāka regulējuma ieviešana platformām attiecībā uz pētniecības maksājumiem, datu drošību, uzraudzību un mārketinga noteikumiem.13

Lai ievērotu šos noteikumus, alternatīvajiem aizdevējiem ir jāreģistrē, jāuzrauga un jāarhivē saziņa, kā arī jānodrošina atbilstība mārketinga un ieguldījumu noteikumiem, tostarp digitālajā komunikācijā jāiekļauj atrunas.

MiFID II ir ietekmējusi arī mākslīgā intelekta (MI) un ārējo datu izmantošanu alternatīvās kreditēšanas nozarē. Tradicionālajām pircēja puses firmām mazinot paļaušanos uz investīciju bankām pētniecības pakalpojumu sniegšanā, tas ir radījis iespējas prognozēšanas nolūkos inovatīvi izmantot MI un alternatīvus datu veidus, piemēram, ziņu medijus un kredītkaršu darījumus. Rezultātā alternatīvie aizdevēji, kas spēj izmantot šos jaunos datu avotus un integrēt MI savos investīciju procesos, var iegūt konkurences priekšrocības.14

Turklāt MiFID II noteiktie uzlabotie pārredzamības un investoru aizsardzības pasākumi ir likuši veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modeļos, lielāku uzmanību pievēršot produktu piemērotībai un atbilstībai, un tas varētu ietekmēt alternatīvo aizdevumu platformu piedāvāto pakalpojumu veidu un apjomu.15

Lai gan MiFID II ir radījusi būtiskas izmaiņas un izaicinājumus alternatīvās kreditēšanas nozarē, tā uzņēmumiem piedāvā arī jaunas iespējas ieviest inovācijas un izcelties citu tirgus spēlētāju starpā. Šī dinamiskā regulatīvā vide uzsver, cik svarīgi alternatīvajiem aizdevējiem ir saglabāt elastību un nepārtraukti pielāgoties mainīgajiem noteikumiem un tirgus tendencēm.

Investoru aizsardzības uzlabošana: Atbilstība MiFID II Mintos platformā

Investēšana regulētā vidē Mintos platformā sniedz ievērojamas priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz investoru aizsardzību saskaņā ar MiFID II principiem.

Mintos, kas darbojas kā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar šo tiesisko regulējumu, nodrošina, ka uz investoru aktīviem attiecas stingri aizsardzības pasākumi.

Skaidra līdzekļu un finanšu instrumentu nodalīšana

Investoru aktīvu aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, jo neregulētiem pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma skaidri nodalīt savus aktīvus no investoru aktīviem. Bet šāds nodalījums mazina iespējamos riskus un aizsargā investoru intereses pat darbības problēmu gadījumā.

MiFID II nosaka skaidri nodalīt investoru līdzekļus no Mintos aktīviem. Investoru līdzekļi tiek turēti drošības kontos centrālajās bankās, kredītiestādēs vai ES licencētos kvalificētos naudas tirgus fondos, nodrošinot, ka šie līdzekļi tiek izmantoti tikai investoru rīkojumu izpildei vai nepieciešamo komisijas maksu un maksu segšanai.

Investoru aizsardzības sistēma

Lai vēl vairāk aizsargātu mūsu investorus, Mintos ir Latvijas ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK.

Šī sistēma nodrošina kompensāciju investoriem maz ticamā gadījumā, ja Mintos krāpšanas, administratīvas kļūdas vai uzņēmuma maksātnespējas dēļ neatgriež finanšu instrumentus vai līdzekļus.

Lai gan šī sistēma piedāvā vērtīgu aizsardzību, ir svarīgi atzīmēt, ka tā neaizsargā pret investīciju riskiem, kas raksturīgi pamatā esošajiem aizdevumiem, piemēram, aizņēmēju saistību neizpildi.

Piemērots un atbilstošs produktu piedāvājums

Mēs pievēršam lielu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka investori pieņem pārdomātus lēmumus, kas atbilst viņu finansiālajai situācijai un riska apetītei.

Lai to panāktu, mēs novērtējam investoru individuālos apstākļus, tostarp viņu finansiālās iespējas, zināšanas un investīciju mērķus. Izprotot katra investora profilu, mēs varam piedāvāt viņa vēlmēm un riska tolerancei atbilstošus produktus un pakalpojumus.

Pārredzamība, pateicoties informācijas izpaušanai

Mēs informāciju par saviem produktiem sniedzam skaidrā un patērētājiem draudzīgā veidā, publicējot to apstiprinātos pamatprospektos un pamatinformācijas dokumentos (KID).

Mintos aktivitātes: 2023. gada jūlijs

Jūlija mēnesis Mintos aizdevumu tirgū ir uzrādījis daudzsološu izaugsmi. Kopējais investīciju apjoms ievērojami palielinājās – finansētas parādzīmes 90,8 miljonu eiro vērtībā, un investoru nopelnītie procenti jūlijā pieauga līdz 4,1 miljonam eiro.

Vidējā procentu likme jūlijā bija 12,7 %, kas nozīmē, ka vidējā neto peļņa gadā bija 10,1 % (Gada laikā – 5,8 %). Kumulatīvie procenti, ko investori ir nopelnījuši par Mintos ieguldījumu portfeli, ir sasnieguši 242,2 miljonus eiro, un kopējais pārvaldībā esošo aktīvu apjoms ir 588,3 miljoni eiro.

Partnerības vecākais izpilddirektors Lukas Alijosius piebilst: “Ieguldījumi jūlijā pārsniedza 90 miljonus eiro, pateicoties papildu dienai mēnesī, jo ikdienas ieguldījumu apjoms praktiski nemainījās, jo lielākā daļa nokavēto maksājumu tika atrisināta jau pavasarī.” Arī eiro parādzīmju pieejamība investīcijām salīdzinājumā ar jūnija beigām saglabājās nemainīga – 88 milj. eiro: “Pastāvīgs parādzīmju piedāvājums no aizdevēju sabiedrību puses, ko papildināja stabils investoru pieprasījums, saglabāja vidējo procentu likmi investīcijām eiro parādzīmēs 12,7% apmērā.”

Ja gribi izlasīt iepriekšējās Mintos ieskata publikācijas, tās ir atrodamas Mintos ieskatu arhīvā. Savukārt plašāka informācija par investēšanu ir pieejama Mintos Investor Academy .

Atruna:

Šī ir mārketinga komunikācija, un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par investīciju izpēti, padomu vai ieteikumu investēt. Nav garantijas, ka investētā summa tiks atmaksāta. Finanšu instrumentu iepriekšējie rezultāti negarantē peļņu nākotnē. Investēšana finanšu instrumentos ir saistīta ar risku; pirms investē, izvērtē savas zināšanas, pieredzi, finansiālo situāciju un investīciju mērķus.

1 Investment services and regulated markets. (2023. gada 29. jūnijs). Avots https://finance.ec.europa.eu/capital-markets-union-and-financial-markets/financial-markets/securities-markets/investment-services-and-regulated-markets_en (skatīts 2023. gada jūlijā)

2 European Commission – Have your say. (n.d.). Avots https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/ (skatīts 2023. gada jūlijā)

3 Jackson, A. L. (2023. gada 17. marts). What Is The OTC Market? Avots https://www.forbes.com/advisor/investing/otc-market/

4 Recital | European Securities and Markets Authority. (n.d.). Avots https://www.esma.europa.eu/publications-and-data/interactive-single-rulebook/mifid-ii/recitalhttps://www.dowjones.com/professional/risk/glossary/mifid-mifid-ii/&sa=D&source=docs&ust=1689862805972207&usg=AOvVaw0TPdJNAyWVe3_XfSWFQQqc

5 FAQs on MiFID II – Transitional Transparency Calculations (2018. gada 6. augusts). Avots https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma50-164-677_mifid_ii_ttc_faq.pdf (skatīts 2023. gada jūlijā)

6 Review of Bond Market Transparency Under MIFID II. (2020) Avots https://www.amf-france.org/sites/institutionnel/files/2020-08/2020_rapport_transparence_obligataire_va.pdf (skatīts 2023. gada jūlijā)

7 EUR-Lex – 32014L0065 – EN – EUR-Lex. (n.d.). Avots https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32014L0065

8 Preliminary report

Emission Allowances and derivatives thereof. (2021, November 15) Avots https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma70-445-7_preliminary_report_on_emission_allowances.pdf (skatīts 2023. gada jūlijā)

9 ibid.

10 MiFID II und MiFIR. (n.d.). Avots https://www.bafin.de/EN/PublikationenDaten/Jahresbericht/Jahresbericht2017/Kapitel5/Kapitel5_1/Kapitel5_1_1/kapitel5_1_1_artikel_en.html (skatīts 2023. gada jūlijā)

11 Cost transparency – Costs and charges disclosure: a paper tiger or an important step towards more clarity for investors? (n.d.). Avots https://www.bafin.de/SharedDocs/Veroeffentlichungen/EN/Fachartikel/2018/fa_bj_1807_Kostentransparenz_en.html

12 ibid.

13 EUR-Lex – 32014L0065 – EN – EUR-Lex. (n.d.). Avots https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32014L0065

14 Artificial intelligence in EU securities markets. (2023. gada 1. februāris) Avots https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/ESMA50-164-6247-AI_in_securities_markets.pdf (Accessed July 2023)

15 Guidelines on certain aspects of the MiFID II suitability requirements. (2023. gada 3. aprīlis) Avots

https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/2023-04/ESMA35-43-3172_Guidelines_on_certain_aspects_of_the_MiFID_II_suitability_requirements.pdf (skatīts 2023. gada jūlijā)

Dalies:

Vēlies ko teikt?

Uzdod jautājumus, dalies ar viedokli un diskutē ar citiem investoriem mūsu Kopienā.

community-banner