Esam publicējuši jaunāko inflācijas ceturkšņa apskatu Mintos ieskatu sērijas ietvaros. Balstoties uz pamatiem, kas tika ielikti maijā publicētajā pirmajā rakstā, mēs inflācijas monitoringā turpinām izgaismot inflācijas tendences. Mēs aplūkojam galvenās globālās ekonomikas, atklājot to pamatā esošās likumsakarības, kā arī sniedzam vērtīgu ieskatu nākotnes ekonomiskajā situācijā.
Pāriet uz konkrētu ekonomiku
Eirozona
Amerikas Savienotās Valstis
Apvienotā Karaliste
Ķīna
Japāna
Eirozona
Inflācijas spiediens eirozonā šķietami mazinās, par ko liecina jaunākie Eurostat dati. Jūlija patēriņa cenu indeksa (PCI) rādītāji atspoguļoja 5,3% pieaugumu, kas ir neliels kritums salīdzinājumā ar jūnijā reģistrētajiem 5,5%. Tas iezīmē lejupejošu tendenci, kas sākās 2022. gada oktobrī.
Neņemot vērā tādus svārstīgus komponentus kā pārtika un enerģija, ko bieži dēvē par “pamatinflāciju”, inflācijas līmenis saglabājās stabilu 5,5% apmērā. Jāatzīmē, ka inflācijas līmenis pakalpojumiem (kategorija, kas ir ļoti jutīga pret darba samaksas svārstībām) pieauga līdz 5,6%, salīdzinot ar 5,4% iepriekšējā mēnesī. Palielinoties darba samaksai, parasti pieaug arī pakalpojumu cenas, jo daudziem pakalpojumu sniedzējiem darbaspēks ir nozīmīgas izmaksas.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir proaktīvi reaģējusi uz šo vēsturiski straujo inflācijas kāpumu, pēdējā gada laikā nepieredzēti strauji paaugstinot procentu likmes. ECB mērķis ir panākt cenu kāpuma samazināšanos līdz tās noteiktajam atsauces līmenim 2% apmērā.1,2
Plašāki ekonomiskie rādītāji
Eirozonas ekonomikas izaugsme šķietami ir apstājusies – 2023. gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0,3%. Šo palēnināšanos atspoguļo investīciju apjoma pazemināšanās, par ko liecina nodarbinātības kāpums par 0,2% tajā pašā periodā, norādot uz piesardzīgu uzņēmējdarbības paplašināšanos.3
Potenciāli pozitīva tendence ir enerģijas cenu kritums, kas vēsturiski ir bijis viens no galvenajiem inflācijas virzītājspēkiem. Šis enerģijas cenu samazinājums varētu pozitīvi ietekmēt turpmākās patēriņa izmaksas, potenciāli samazinot daļu no inflācijas spiediena. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka zemāku enerģijas cenu priekšrocības varētu izpausties pakāpeniski laika gaitā.4
Mēnesis
Inflācijas līmenis*
2023. gada maijs
6,1%
2023. gada jūnijs
5,5%
2023. gada jūlijs
5,3%
Avots: Eurostat
Darbaspēka un algu dinamika
Darba samaksas dinamika, īpaši tādās lielākajās valstīs kā Vācija, ir eirozonas inflācijas trajektorijas virzītājspēks. Nesenais 5,5% algu paaugstinājums Vācijas valsts sektorā strādājošajiem varētu likt pamatus algu pārskatīšanas tendencei visā kontinentā.5
ECB prognozē, ka 2023. gadā vidējais algu pieaugums eirozonā būs aptuveni 5,3%, bet turpmākajos gados gaidāma tā samazināšanās. Līdztekus šīm prognozēm paaugstinātā konkurence darba tirgū dod iespēju darba ņēmējiem vienoties par paaugstinātu atalgojumu, kas vēl vairāk palielina inflācijas spiedienu. Pašreizējā situācijā sasniegt inflāciju pat tuvu 3% līmenim šķiet ievērojams izaicinājums.6
Amerikas Savienotās Valstis
2023.gada sākumā bija vērojams būtisks inflācijas spiediens, un aprīlī mēneša inflācija sasniedza 5%, kas tobrīd tika uzskatīts par zemāko līmeni kopš 2021. gada.
Sākot ar aprīli, šis rādītājs turpināja samazināties vairākus mēnešus pēc kārtas, un jūnijā tas sasniedza 3%. Tomēr jūlijā bija vērojams neliels kāpums līdz 3,2%. Vispārējā tendence gan beidzot norāda uz inflācijas samazināšanos, kas ir būtisks pagrieziena punkts, jo tas iezīmē gadu ilgā konsekventā inflācijas kāpuma perioda beigas.7
Mēnesis
Inflācijas līmenis*
2023. gada maijs
4,1%
2023. gada jūnijs
3%
2023. gada jūlijs
3,2%
Avots: Trading Economics
ASV Centrālās bankas atbilde
Gada sākumā ASV Centrālā banka (FED) reaģēja, paaugstinot procentu likmes, kas, cenšoties cīnīties pret inflāciju, sasniedza 4,75%-5%. Augustā ASV inflācijas līmenis ir 3,2%. Turklāt pēc 11 likmes paaugstinājumiem kopš 2022. gada galvenā procentu likme ir pakāpusies līdz 5,25%.
Savā uzrunā Džeksonholas ekonomikas simpozijā FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) norādīja uz iespējamiem papildu procentu likmju paaugstinājumiem, “ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu”. Kā inflācijas katalizatori tika minēti ārējie faktori, piemēram, Krievijas un Ukrainas konflikts un pārtikas un enerģijas cenu svārstības. Elastīgais mājokļu tirgus un pastāvīgais darba samaksas kāpums darbaspēka samazināšanās apstākļos liecina, ka šīs inflāciju veicinošās tendences varētu turpināties. Šī dinamika norāda, cik sarežģīts būs FED uzdevums sasniegt 2% inflācijas mērķi.8
Apvienotā Karaliste
2023.gada jūlijā inflācijas līmenis Apvienotajā Karalistē ievērojami samazinājās, patēriņa cenu indeksam pieaugot par 6,8%. Tas iezīmēja būtisku kritumu salīdzinājumā ar gada iepriekšējiem mēnešiem, īpaši februārī sasniegto augstāko līmeni – 10,4%. Lai gan pašreizējais inflācijas līmenis joprojām ir augstāks nekā citās lielākajās ekonomikās novērotais, šo inflācijas samazināšanos veicināja vairāki būtiski faktori.9
Vainīgais: Pārtikas cenu kāpums
Lielākais inflācijas kāpuma veicinātājs Apvienotajā Karalistē gada pirmajā pusgadā bija straujais pārtikas cenu kāpums. Līdz martam pārtikas cenas palielinājās par iespaidīgiem 19,2%, sasniedzot līmeni, kāds nav pieredzēts vairāk nekā 45 gadus. Šis kāpums radīja vērā ņemamu spiedienu uz kopējo inflāciju un būtiski ietekmēja patērētāju pirktspēju. Lai gan pārtikas cenu kāpuma temps kopš kulminācijas brīža ir palēninājies, tas joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem pašreizējā inflācijas raksturojumā.10
Mēnesis
Inflācijas līmenis*
2023. gada maijs
8,7%
2023. gada jūnijs
7,9%
2023. gada jūlijs
6,8%
Avots: Trading Economics
Inflācijas prognozes
Saskaņā ar Anglijas Bankas prognozēm pastāv optimistiskas izredzes, ka turpmākajos 2023. gada mēnešos inflācija pakāpeniski samazināsies, gada nogalē sasniedzot aptuveni 5%. Raugoties nākotnē, Anglijas Bankas prognozē, ka 2025. gada sākumā inflācija varētu nostabilizēties 2% līmenī, kas ir atbilstoši bankas ilggadējam mērķim. Gaidāms, ka šo prognozēto samazinājumu ietekmēs gāzes cenu kritums, kas savukārt veicinātu mājsaimniecību enerģijas rēķinu samazināšanos.11
Japāna
Jau otro mēnesi pēc kārtas Japānas patēriņa pamatinflācija ir samazinājusies, tomēr tā turpina pārsniegt Japānas Bankas noteikto 2% mērķi. Tādējādi Japānā, kas ir trešā lielākā pasaules ekonomika, inflācija ir novērota jau 15 mēnešus pēc kārtas.12
Mēnesis
Inflācijas līmenis*
2023. gada maijs
3,2%
2023. gada jūnijs
3,3%
2023. gada jūlijs
3,3%
Avots: Trading Economics
Tā kā pagājušajā gadā pasaulē strauji pieauga izejvielu cenas, Japānas uzņēmumi paaugstinātās izmaksas novirza uz patērētājiem. Kad materiālu (piemēram, metālu vai graudu) izmaksas pasaulē pieaug, uzņēmumiem nākas paaugstināt produktu cenas, lai saglabātu peļņas maržu.
Šis ieilgušais inflācijas posms pamudināja Japānas Banku mainīt obligāciju ienesīguma kontroles politiku, tādējādi dodot mājienu par pāreju no ilgtermiņa ļoti brīvās monetārās politikas. Koriģējot šo politiku, Japānas Banka signalizē, ka tā rūpīgi uzrauga inflācijas tendenci un varētu apsvērt turpmākus pasākumus tās ierobežošanai.13
Ķīna
Pārsteidzošā kārtā laikā, kad lielākā daļa pasaules cīnās ar inflācijas spiedienu, Ķīna saskaras ar deflāciju, 2023. gada jūlijā tai sasniedzot -0,3%. Tas norāda uz ierobežotiem patērētāju un uzņēmumu tēriņu paradumiem.
Mēnesis
Inflācijas līmenis*
2023. gada maijs
0,2%
2023. gada jūnijs
0%
2023. gada jūlijs
-0,3%
Avots: Trading Economics
Šādai tendencei turpinoties, tā var radīt satraucošas sekas Ķīnas ekonomikai. Deflācija bieži izraisa apburto loku, kad patērētāji atliek pirkumus, gaidot turpmāku cenu kritumu, un uzņēmumi ierobežo ražošanu, tādējādi palielinot bezdarbu. Tas var vēl vairāk apgrūtināt gan uzņēmumu, gan privātpersonu parādu saistības, palielinot saistību neizpildes un iespējamas finanšu krīzes risku.
Neraugoties uz Ķīnas Tautas bankas (PBOC) centieniem apkarot šo ekonomikas lejupslīdi, tostarp samazinot procentu likmes un iepludinot likviditāti banku sistēmā, gaidītā tēriņu palielināšanās joprojām nav novērojama. Šo pasākumu neefektivitāte rada izaicinājumus politikas veidotājiem, kuru uzdevums tagad ir izstrādāt jaunas stratēģijas ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai un deflācijas tendences mazināšanai.14
Galvenie secinājumi Mintos investoriem
- Izproti globālos notikumus
Inflācijas un deflācijas tendences dažādās lielākajās valstīs ievērojami atšķiras. Šo tendenču pārzināšana var sniegt informāciju par to, kuri reģioni varētu piedāvāt stabilākas investīciju iespējas.
- Esi veikls deflācijas apstākļos
Lai gan lielākā daļa diskusiju ir vērstas uz inflāciju, Ķīnas deflācijas scenārijs atgādina, ka tirgi var svārstīties abos virzienos. Parūpējies, ka tavs portfelis ir pietiekami stabils, lai izturētu abus scenārijus, uzsverot diversifikācijas nozīmi.
- Koncentrējies uz algu pieauguma dinamiku
Darba samaksas pieaugumam spēlējot būtisku lomu, īpaši eirozonā, ir svarīgi saprast tā ietekmi uz plašākām inflācijas tendencēm. Vērojot darba samaksas dinamiku, investori var labāk prognozēt nozares vai reģionus, kuros var notikt cenu korekcijas.
- Ņem vērā ārējos faktorus
Tādi notikumi kā ģeopolitiskā spriedze var netieši ietekmēt inflācijas līmeni. Pārzinot globālos notikumus, tu izvairīsies no negaidīti pēkšņām izmaiņām tirgū.
- Izmanto iespējas svārstīgajās nozarēs
Tādās nozarēs kā enerģētika un pārtika var būt vērojamas straujas cenu svārstības, kas ietekmē inflācijas līmeni. Lai gan iespējami riskanti, tie arī sniedz iespējas labi informētiem investoriem.
Mintos darbība: Augusts 2023
Mintos tirgū ir uzrādījis daudzsološu izaugsmi. Ievērojami palielinājās kopējais investīciju apjoms – finansētas parādzīmes 99,5 miljonu eiro vērtībā, un investoru nopelnītie procenti pieauga līdz 4,3 miljoniem eiro.
Vidējā procentu likme augustā bija 12,4 %, kas nozīmē vidējo neto peļņu 10,3 % gadā (no gada sākuma 6,8 %). Kumulatīvie procenti, ko investori nopelnījuši par Mintos obligācijām, tagad ir sasnieguši 246,5 miljonus eiro, un kopējais pārvaldīto aktīvu apjoms ir 594,1 miljons eiro.
Atruna:
Šī ir mārketinga komunikācija, un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par investīciju izpēti, padomu vai ieteikumu investēt. Nav garantijas, ka investētā summa tiks atmaksāta. Finanšu instrumentu iepriekšējie rezultāti negarantē peļņu nākotnē. Investēšana finanšu instrumentos ir saistīta ar risku; pirms investē, izvērtē savas zināšanas, pieredzi, finansiālo situāciju un investīciju mērķus.
1 Annual inflation down to 5.3% in the euro area. (2023, August 18). Eurostat. https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-euro-indicators/w/2-18082023-AP#:~:text=The%20euro%20area%20annual%20inflation,down%20from%206.4%25%20in%20June.
2 Two per cent inflation target. (2021, November 10). European Central Bank. https://www.ecb.europa.eu/mopo/strategy/pricestab/html/index.en.html
3GDP and employment flash estimates for the second quarter of 2023. (2023, August 16). Eurostat. https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/17337861/2-16082023-AP-EN.pdf/927cb6f7-c2fa-0e5e-abcd-ceeb40ebed41
4 Industrial producer prices down by 0.4% in both the . (2023, August 3). https://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/17271894/4-03082023-AP-EN.pdf/cf834d7b-1d6a-a151-d234-bad1050b23b6
5 Collective agreements. (n.d.). Federal Statistical Office. https://www.destatis.de/EN/Themes/Labour/Earnings/Agreed-Earnings-Collective-Bargaining-Coverage/Tables/collective-agreements.html
6 Eurosystem staff macroeconomic projections for the euro area, June 2023. (2023, June 15). European Central Bank. https://doi.org/10.2866/960
7 Consumer Price Index Summary – 2023 M07 Results. (2023, August 10). U.S. Bureau of Labor Statistics. https://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm
8 Speech by Chair Powell on the economic outlook. (n.d.). Board of Governors of the Federal Reserve System. https://www.federalreserve.gov/newsevents/speech/powell20230825a.htm
9 Beckett, D. (2023, August 15). Consumer price inflation, UK – Office for National Statistics. www.ons.gov.uk. https://www.ons.gov.uk/economy/inflationandpriceindices/bulletins/consumerpriceinflation/july2023
10 ibid.
11 When will inflation in the UK come down? (n.d.). Bank of England. https://www.bankofengland.co.uk/explainers/will-inflation-in-the-uk-keep-rising
12 Price Stability Target of 2 Percent and Quantitative and Qualitative Monetary Easing with Yield Curve Control : 日本銀行 Bank of Japan. (n.d.). Bank of Japan. https://www.boj.or.jp/en/mopo/outline/qqe.htm
13 Statement on Monetary Policy. (2023, July 28). Bank of Japan. https://www.boj.or.jp/en/mopo/mpmdeci/mpr_2023/k230728a.pdf
14 Hoskins, B. P. (2023, August 21). China cuts key interest rate as recovery falters. BBC News. https://www.bbc.com/news/business-66567085
