Maza valsts ar strauji augošu ekonomiku
Moldova ir neliela, sauszemes ieskauta valsts Austrumeiropā, kas rietumos robežojas ar Rumāniju, bet ziemeļos, austrumos un dienvidos – ar Ukrainu.
Moldovā dzīvo gandrīz 2,7 miljoni iedzīvotāju. Ekonomiskā ziņā Moldova joprojām ir ierindojama starp Eiropas valstīm ar zemāku vidējo ienākumu līmeni, un tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir 5231 ASV dolārs. Moldovas iedzīvotāju naudas pārvedumu plūsmas no ārvalstīm 2021. gadā veidoja 15% no IKP. Valsts galvenokārt eksportē lauksaimniecības produktus, piemēram, augļus un dārzeņus, tekstilizstrādājumus, vīnu un tabaku. Vairāk nekā 52% no tās kopējās tirdzniecības notiek ES iekšienē. Moldova galvenokārt importē enerģētikas produktus, iekārtas un aprīkojumu.1, 2, 3
2014. gada jūnijā Moldova parakstīja asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību. Ar šo nolīgumu tiek izveidota Moldovas un ES ekonomiskās integrācijas sistēma, kas ietver padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) izveidi. DCFTA tiek uzskatīta par galveno instrumentu Moldovas ekonomiskajai integrācijai ar ES un par līdzekli Moldovas ekonomiskās izaugsmes un attīstības veicināšanai.
Ukrainā notiekošais karš ir būtiski ietekmējis Moldovu, jo tās ir kaimiņvalstis. Kara rezultātā valsts monetārā politika ir kļuvusi ievērojami stingrāka. No 2020. līdz 2022. gadam Moldovas Nacionālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi no 2,65% līdz 21,5%.4 Šis lēmums tika īstenots, lai neitralizētu augstās pārtikas un enerģijas cenas un stabilizētu valūtas kursu. Banku iestādēm tas varētu nozīmēt paaugstinātas aizdevumu likmes un kredītu pieprasījuma samazināšanos. Iespējams, nebanku finanšu iestādes, piemēram, alternatīvie aizdevēji, varētu paaugstināt procentu likmes ar mērķi saglabāt konkurētspēju un pievilcību investoru acīs, taču to vēl rādīs nākotne.
Alternatīvā kreditēšana: risinājums visiem klientiem
Moldova ir vēl viena Eiropas valsts, kas savā vēsturē ir saskārusies ar ievērojamām ekonomiskām problēmām, un tas ir ietekmējis arī alternatīvās kreditēšanas tirgu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 90. gadu sākumā Moldova piedzīvoja politiski un ekonomiski nestabilu periodu, kas izraisīja augstu nabadzības un emigrācijas līmeni.
Tradicionālais banku sektors Moldovā ir attīstījies lēni, un tā rezultātā alternatīvā kreditēšana ir kļuvusi par svarīgu aizdevumu saņemšanas avotu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Aizvien lielāku popularitāti iemanto savstarpējo aizdevumu platformas un citi finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas aizņēmējiem piedāvā alternatīvu tradicionālo banku ierobežotajām iespējām.
Viena no galvenajām alternatīvās kreditēšanas priekšrocībām Moldovā ir tās spēja sasniegt iedzīvotājus, kuri tradicionālajās bankās nevar saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vai arī kuriem nav bankas konta. Tikai 64% pieaugušo iedzīvotāju ir bankas konts, un daudziem cilvēkiem ir ierobežota piekļuve kredītiem.5 Alternatīvie aizdevēji ir spējuši izmantot tehnoloģijas un inovatīvas risku parakstīšanas metodes, lai novērtētu kredītspēju un piedāvātu aizdevumus plašākam aizņēmēju lokam.
Strauji augošs kredītportfelis
Galvenie spēlētāji Moldovas alternatīvās kreditēšanas jomā, kuri ir pārstāvēti arī Mintos platformā, ir Eleving Group, IuteCredit un Mikro Kapital. Šiem kreditēšanas uzņēmumiem Moldovā ir spēcīgi kredītportfeļi attiecīgi 36 miljonu eiro, 47 miljonu eiro un 29 miljonu eiro apmērā.6
Pēdējos gados Moldovas alternatīvās kreditēšanas sektorā ir vērojams būtisks kreditēšanas aktivitātes pieaugums, un 2022. gadā vien Mintos platformā tika veiktas 41 miljonu eiro investīcijas parādzīmēs un prasībās. Tā kā arvien vairāk privātpersonu un uzņēmumu meklē alternatīvus finansējuma avotus, alternatīvajam kreditēšanas tirgum Moldovā ir potenciāls kļūt par būtisku valsts ekonomikas veicinātāju.
Ja gribi uzzināt vairāk par to, kā investēt Mintos platformā, izpēti Moldovas vadošos kreditēšanas uzņēmumus.
1 The World Bank in Moldova, The World Bank (skatīts 2023. gada martā)
2 Personal remittances, received (% of GDP), The World Bank (skatīts 2023. gada martā)
3 Moldova EU trade relations with Moldova. Facts, figures and latest developments, The European Commission (skatīts 2023. gada martā)
4 Banca Națională a Moldovei (skatīts 2023. gada martā)
5 A. Demirgüç-Kunt, L. Klapper, D. Singer, S. Ansar, The Global Findex Database 2021: Financial Inclusion, Digital Payments, and Resilience in the Age of COVID-19 (skatīts 2023. gada martā)
6 Minētie skaitļi attiecas uz kreditēšanas uzņēmuma kredītportfeli Mintos platformā, atskaitot uzkrājumus.
