Mēs strādājam pie detalizēta ieskata investoriem par Krievijas kreditēšanas uzņēmumu atmaksas procesu struktūru un par iespējamām līdzekļu atgūšanas perspektīvām saistībā ar investīcijām aizdevumos no šī tirgus. Taču vispirms mēs vēlamies sākt ar vispārīgu pārskatu par to, kā sankcijas pret Krieviju un tās atbildes reakcija ietekmē starptautisko finanšu tirgu plūsmas. Ietekme skar ikvienu, kam Krievijā ir riska darījumi, sākot ar lielākajām bankām un ieguldījumu fondiem un beidzot ar tādiem uzņēmumiem kā Mintos.
Piemērotās sankcijas un Krievijas atbildes reakcija
Kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka karu Ukrainā, starptautiskā sabiedrība uzsāka pretpasākumus, lai ierobežotu Krievijas piekļuvi Rietumu pasaules ekonomiskajām plūsmām. Mēnesi vēlāk šīs atbildes reakcijas šķiet kā visātrākā veselas ekonomikas izslēgšana no pasaules finanšu tirgiem.
Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Eiropas Savienība un valstis visā pasaulē ir ieviesušas sankcijas un dažādus pasākumus, neļaujot Krievijai piekļūt līdzekļiem un resursiem, kas var vēl vairāk palielināt tās armijas spēku.
Krievijai lielā mērā ir liegta piekļuve starptautiskajai finanšu sistēmai. Līdz ar vienošanos par septiņu lielāko Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās SWIFT sistēmas, tiek ieviestas arī citas sankcijas, cenšoties panākt politiskas pārmaiņas un vājināt Krievijas spēju turpināt karu. ASV uzņēmumiem un privātpersonām ir aizliegts veikt jebkādus darījumus ar Krievijas Centrālo banku, un šī rīcība noveda pie gandrīz puses no valsts ārvalstu valūtas rezervēm iesaldēšanas. Pēdējo nedēļu laikā ir iesaldētas Krievijas zelta un ārvalstu valūtas rezerves aptuveni 640 miljardu ASV dolāru apmērā. Lai gan Krievijas Centrālās bankas rīcībā ir vairāk nekā 2300 tonnas zelta, sankcijas attur potenciālos pircējus, jo rubļa kurss kopš uzbrukuma Ukrainai ir dramatiski nokrities.
Turpinoties karam Ukrainā, sankciju saraksts kļūst arvien garāks. ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu aizliegt jebkādu Krievijas fosilā kurināmā un naftas importu, savukārt dažām Eiropas valstīm joprojām nav skaidras nostājas par gāzes importa aizliegumu, jo kontinents ir daudz vairāk atkarīgs no Krievijas dabas resursiem. Vācija kā spēcīgākā Eiropas ekonomika importē gandrīz pusi gāzes no Krievijas. Tūlītējs pilnīgs embargo Krievijas gāzei tiek uzskatīts par risku Vācijas ekonomikai, kas ietekmētu visu tirgu, tādējādi izraisot iespējamu lejupslīdi ES. Ņemot vērā jaunāko Krievijas prasību par visu gāzes importu norēķināties rubļos, ko Vācija un citas starptautiskās amatpersonas uzskata par “līguma pārkāpumu”, valstis tagad pēta veidus, kā paplašināt savas piegādes ķēdes, lai mazinātu atkarību no Krievijas resursiem.
Sankcijas ietekmē dažādas nozares un komunikācijas, kas izveidojušās gadu gaitā, sadarbojoties ar Krieviju. Lielo Krievijas plašsaziņas līdzekļu aizliegums, Krievijas oligarhu aktīvu iesaldēšana, gaisa telpas slēgšana Krievijas aviokompānijām un privātajām lidmašīnām, kā arī paaugstināta trauksme kriptovalūtu maiņas tirgos ir daži no pasākumiem, ar kuriem Rietumi bloķē Krievijas dalību pasaules norisēs. Papildu tam tiek ieviesta arī eksporta kontrole attiecībā uz elektroniku, datoriem, informācijas drošības iekārtām, sensoriem, lāzeriem, lidaparātu aprīkojumu un pat naftas pārstrādes rūpnīcu tehnoloģijām.
RUB un Krievijas IKP lejupslīde
Simtiem starptautisku uzņēmumu ir pametuši vai šobrīd pamet Krievijas tirgu. Gada laikā miljoniem krievu varētu zaudēt darbu.
Tajā pašā laikā virknei finanšu nozares dalībnieku Krievijā ir apdraudēti un bloķēti miljardiem dolāru – tikai Raiffeisen Bank International AG, Citigroup un Deutsche Bank vien ekspozīcija Krievijā sasniedz aptuveni 100 miljardus ASV dolāru. Vietējie ieguldījumu pārvaldnieki ziņo, ka kādreiz 6 miljardus ASV dolāru lielais pensiju fondu portfelis, tagad ir vērts vien nelielu daļu.
Krievijas saraksti tika dzēsti no FTSE Russell indeksa biznesa indeksiem, un Londonas Fondu biržā tika apturēta tirdzniecība ar 27 Krievijas kotētajiem vērtspapīriem. Jau līdz tam brīdim dažas no pasaules biržās visievērojamākajām Krievijas akcijām zaudēja gandrīz visu savu vērtību: Sberbank samazinājās par 99,72 %, Gazprom par 93,71 %, Lukoil par 99,2 %, Polyus par 95,58 %, Rosneft par 92,52 %.
Krievija centās kavēt notiekošā atspoguļošanos iekšējā akciju tirgū, līdz 24. martam slēdzot valsts galveno biržu. Biržai beidzot atsākot darbību, tās tirdzniecības sesija ir saīsināta, pastāv aizliegums veikt īsās pozīcijas pārdošanu un darījumus var veikt tikai ASV dolāros un Krievijas rubļos. Turklāt ārvalstu investoriem ir aizliegts iziet no tirgus līdz 1. aprīlim, un arī tad investoru naudai abās minētajās valūtās ir jāpaliek Krievijā.
Dažu pēdējo nedēļu laikā rublis ir zaudējis aptuveni 30 % no savas vērtības, kuras dinamika pēdējās dienās ir ļoti svārstīga un neprognozējama. Gaidāms, ka inflācija, augošais bezdarbs un IKP kritums visvairāk skars vienkāršos Krievijas iedzīvotājus un tos, kas jau dzīvo nabadzībā vai uz tās robežas.
S&P Global Market Intelligence ziņo, ka Krieviju gaida “dziļākā recesija kopš 1990. gadiem”, prognozējot, ka IKP šogad samazināsies par aptuveni 20 %. Krievijas izolācija arī apgrūtina jau pandēmijas skarto loģistiku un vietējās ražošanas nozares. Ar Krievijas Centrālās bankas ieviesto augstāku procentu likmju politiku Krievija uztur savu finanšu sistēmu, sadārdzinot naudas izņemšanu no bankām, taču Krievijas atbildes politika jau tagad izraisa ievērojamu aizdevumu apjoma kritumu augstāku aizņemšanās izmaksu dēļ. Krievijas Centrālā banka norāda, ka uzņēmumiem būs nepieciešams atbalsts no valsts kreditēšanas programmām, lai mazinātu plaisu, ko radījis sankciju trieciens un Krievijas iekšējās atbildes politikas.
Krievijas atbildes pasākumi ietver arī aizliegumu ārvalstu personām pārdot Krievijas vērtspapīrus, savukārt Krievijas uzņēmumiem ir aizliegts veikt maksājumus ārvalstu valūtās, lai segtu savus parādus ārvalstu tirgos.
Ietekme uz Mintos
Starptautisko finanšu tirgus dalībnieku problēmas saistībā ar Krieviju attiecas arī uz Mintos kā ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurai pēdējo septiņu gadu laikā ir bijusās ilgstošas un veiksmīgas biznesa attiecības ar Krievijas kreditēšanas uzņēmumiem. Aizliegums veikt pārskaitījumus ārvalstu valūtā attiecas arī uz kreditēšanas uzņēmumiem, kas iepriekš Mintos platformā piedāvāja aizdevumus investīcijām. Mintos investoru ekspozīcija Krievijā 70 miljonu eiro apmērā ir aptuveni 15 % no kopējās Mintos aizdevumu tirgū neatmaksāto investīciju summas, un ietver aizņēmēju maksājumus, kas pienākas daudziem mūsu platformas investoriem.
Lai gan mēs nevaram prognozēt kara iznākumu vai tā beigas, mēs katru dienu strādājam, lai izvērtētu iespējamos veidus, kā turpmāk pārvaldīt parādu, vienlaikus ievērojot sankcijas un piemērojamos noteikumus.
Nākamajā nedēļā mēs pastāstīsim vairāk par to, kā darbojas Krievijas kreditēšanas uzņēmumu darījumu sistēma ar Mintos, ar kādiem galvenajiem pašreizējiem izaicinājumiem mēs saskaramies maksājumu jomā un kādus scenārijus varam sagaidīt nākotnē attiecībā uz aizņēmēju maksājumiem, kas pienākas Mintos investoriem par Krievijā izsniegtajiem aizdevumiem.
Aicinām dalīties ar komentāriem un jautājumiem Mintos kopienā, un mēs centīsimies tos iekļaut nākamajā rakstā vai atbildēt uz tiem kopienā.
