Tirgus apskats: Uzbekistāna

Līdz ar vairāku jaunu kreditēšanas uzņēmumu pievienošanos Mintos platformai, investoriem tagad būs iespēja iepazīt jaunu tirgu – Uzbekistānu. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim šo valsti, lai investoriem sniegtu labāku priekšstatu par tās nozarēm un ekonomiku.

Laipni lūdzam Uzbekistānā!

Centrālāzijā esošā Uzbekistāna, kas ziemeļos robežojas ar Turkmenistānu, bet dienvidos ar Kazahstānu, ir viena no retajām valstīm pasaulē, kuru no krasta līnijas sķir vismaz divu citu valstu teritorijas. Uzbekistānas kā bijušās Padomju Savienības dalībvalsts ekonomiskā atveseļošanās pēc padomju laika beigām bija mērena, bet pēdējos gados, pateicoties pašreizējās valdības administrācijas centieniem reformēt valsts finanšu izaugsmes perspektīvas, tajā ir vērojami uzlabojumi.

Uzbekistānas ekonomikas statistika1

  • Iedzīvotāju skaits: 30,84 miljoni
  • 15 gadus vai vecāku iedzīvotāju īpatsvars: 79,8%
  • Bezdarba līmenis2: ap 9%
  • Minimālā mēneša darba alga: 67 ASV dolāri
  • Vidējā mēneša darba alga: 245 ASV dolāri
  • IKP uz vienu iedzīvotāju: 1832 ASV dolāri (nominālā, 2019. gads), 9000 ASV dolāri (pirktspējas paritāte, 2019. gads)
  • Galvenās nozares: lauksaimniecība (17,9%), rūpniecība (33,7%), pakalpojumi (48,5%)
  • Galvenās eksporta preces: energoprodukti (t.sk. dabasgāze), kokvilna, zelts, minerālmēsli, melnie un krāsainie metāli, tekstilizstrādājumi, pārtikas produkti, iekārtas un automašīnas

Augoša ekonomika ar investīciju iespējām

Uzbekistānā ir bagātīgs minerālvielu reljefs, un tās ekonomiku lielā mērā balsta dabas resursu, piemēram, kokvilnas, dabasgāzes un minerālu eksports aptuveni 11,5 miljardu ASV dolāru apmērā gadā, lielāko daļu šo preču eksportējot starptautiskajiem partneriem: Ķīnu (15,5% no eksporta), Krieviju (10,7%), Turciju (8,6%), Kazahstānu (7,7%), Afganistānu (4,7%) un Eiropā uz Šveici (38,7%). Pēc Padomju Savienības sabrukuma Uzbekistāna saglabāja daudzas savas agrākās ekonomiskās politikas attiecībā uz starptautisko tirdzniecību un investīcijām. 2003. gadā valsts valdība pirmo reizi atļāva nacionālās valūtas somu (UZS) konvertēšanu. Kopš nākšanas pie varas 2016. gadā prezidents Šavkats Mirzijojevs ir veicis aktīvus pasākumus, lai uzlabotu attiecības ar valsts kaimiņiem, kā arī ir ieviesis vairākas ekonomiskas, tiesu un sociālās reformas, kuru mērķis ir stimulēt izaugsmi, radīt iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un padarīt ārvalstu tiešās investīcijas par prioritāti. Uzbekistānas valdība 2017. gadā devalvēja valsts valūtu par 50%, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā konkurētspējīgs eksporta partneris un veicinātu ārvalstu investīcijas, un kopš 2019. gada ir ievērojami samazinājusi nodokļu likmes gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tā rezultātā IKP katru gadu pieaug par aptuveni 5%, un 2020. gada globālās recesijas laikā valsts pat saglabāja IKP pieaugumu 1,6% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā jau veiktos pasākumus, turpmāka valūtas devalvācija nav paredzēta.

Uzņēmējdarbība un aizdevumu pieprasījums

Uzbekistānas iedzīvotāji galvenokārt dzīvo pilsētās un lauku kopienās valsts rietumos un dienvidos, savukārt sausā tuksneša zeme ziemeļos un austrumos lielākoties nav apdzīvota. Saskaņā ar oficiālo statistiku Uzbekistānā ir gandrīz pilnīga lasītprasme, un pilsētās esošās universitātes, bankas, biroju ēkas, iespaidīgas mošejas un labiekārtotie dārzi skaidri iezīmē valsts izglītības un attīstības līmeni. Lai apmierinātu divu lielāko kultūraugu (kokvilnas un kviešu) ražošanas un eksporta vajadzības, aptuveni 28% valsts darbaspēka ir nodarbināti lauksaimniecības nozarē. Tā kā lauksaimniecības nozarē strādā tik liels iedzīvotāju īpatsvars, valstī ir liels pieprasījums pēc transportlīdzekļu līzinga aizdevumiem, lai iegādātos, piemēram smago tehnku un personīgos transportlīdzekļus.

Banku un alternatīvo finanšu nozares Uzbekistānā

Valsts banku sistēmu regulē Uzbekistānas Centrālā banka. Uzbekistānas kreditēšanas tirgū nav GPL griestu. Šobrīd līzinga kompānijas atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, un tām nav prasības sniegt regulāras atskaites. Tiek sagaidīts, ka Uzbekistānas Centrālā banka pārņems arī alternatīvo aizdevēju un līzinga uzņēmumu regulēšanu, taču maz ticams, ka tas notiks pirms 2023. gada, ņemot vērā, ka pašlaik atbilstošs likumprojekts vēl nav sagatavots. Uzbekistānas alternatīvais kreditēšanas tirgus ir sadalīts starp daudziem dalībniekiem, tomēr galvenie produkti ir lombardi un līzings. Līzinga produktus piedāvā vairāk nekā 100 uzņēmumi. Uzbekistānas lielākās līzinga kompānijas pieder valdībai un bankām.

Uzticamības pārbaudes ietvaros mēs veicām arī parādu atgūšanas tirgus izpēti, kurā noskaidrojām, ka Uzbekistānā nav parādu piedziņas uzņēmumu, un kreditēšanas uzņēmumi šo funkciju veic paši. Tāpat nepastāv tiesiskais regulējums parādu piedziņai kā vienīgajam pakalpojumam. Iemesls – līdz šim nav bijusi vajadzība pēc šāda tirgus attīstības, jo līdz šim saistības nepildošo kredītu līmenis ir bijis ļoti zems, tāpēc pašu uzņēmumu īstenotā parādu piedziņa ir pietiekama. Jaunie kreditēšanas uzņēmumi, kas drīzumā Mintos platformā izvietos Uzbekistānā izsniegtus aizdevumus, piedāvā auto kredītus. Ja runa ir par jebkura veida transportlīdzekļa vai aprīkojuma līzingu, tad šo uzņēmumu līzingi tiek automātiski nodrošināti ar ķīlu, kas samazina vajadzību pēc parādu piedziņas pakalpojumiem situācijās, kad aizņēmējs nespēj pildīt savas saistības, vienlaikus sniedzot lielāku drošību investoriem. Tomēr mēs vēršam uzmanību uz šiem secinājumiem kā iespējamo risku, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par investēšanu.

Ņemot vērā, ka Uzbekistāna ražo un eksportē lielus dabas resursu apjomus, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem un lauksaimniecībā strādājošiem bieži vien uzņēmējdarbības vajadzībām ir nepieciešami transportlīdzekļu kredīti. Raugoties no aizņēmēja perspektīvas, alternatīvo aizdevēju piedāvātajam transportlīdzekļu līzingam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem banku kredītiem, proti, plašs produktu klāsts, atmaksas grafiku dažādība, kā arī ātrāka pieteikumu izskatīšana.\


1 Datu avoti:
https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/uzbekistan/#economy
https://tashkenttimes.uz/economy/4912-uzbekistan-average-monthly-salary-before-tax-at-us-245-in-2019 https://en.wikipedia.org/wiki/Economy_of_Uzbekistan

2 2018. gads

Dalies:

Vēlies ko teikt?

Uzdod jautājumus, dalies ar viedokli un diskutē ar citiem investoriem mūsu Kopienā.

community-banner