Laipni lūdzam mūsu tirgus apskatu sērijā, kurā sniedzam kodolīgu globālās ekonomikas tirgu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvās kreditēšanas jomai. Ar šo pārskatu palīdzību mēs gribam atklāt investīciju iespējas, kā arī izcelt izaicinājumus, kas veido katru unikālo ekonomisko ainavu.
Šajā tirgus apskatā mēs iepazīsim Zviedrijas tirgu, kas ir slavens ar savu spēcīgo ekonomiku, tehnoloģiskajām inovācijām un pasaulslavenajiem grupas ABBA hitiem.
Ekonomikas lielvalsts: Zviedrijas plaukstošais tirgus
Zviedrijas ekonomika ir daudzveidīga un ļoti konkurētspējīga. 2022. gadā Zviedrija tika atzīta par ceturto konkurētspējīgāko valsti pasaulē.1 Zviedrijas ekonomikas galvenā iezīme ir atvērtība un liberālā pieeja tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai. Zviedrija tradicionāli ir uz eksportu orientēta valsts. To pierāda arī 2023. gada aprīļa dati, kad eksports sasniedza 14 miljardus eiro, kas ir par 3,9% vairāk salīdzinājumā ar to pašu periodu 2022. gada aprīli.2
Zviedrija samērā labi pārvarēja COVID-19 pandēmiju, pateicoties lielajiem iekšzemes uzkrājumiem, stabilai valdības budžeta bilancei un spēcīgajam banku sektoram. Jau no pandēmijas pirmajām dienām Zviedrijas valdība un Riksdāgs (Zviedrijas parlaments) īstenoja ekonomiskos pasākumus vairāk nekā 34 miljardu eiro apmērā. Šie pasākumi līdztekus mazāk stingriem ierobežojumiem nekā citās Eiropas valstīs deva vēl lielāku atbalstu ekonomikai. Šajā vētrainajā periodā nebūtiskajiem uzņēmumiem tika atļauts turpināt darbu. Rezultātā Zviedrijas IKP 2022. gadā samazinājās tikai par 2,8%, kas ir labākais rādītājs visā ES.3
Fintech - jaunas ēras celmlauzis
Zviedrija, kas ir slavena ar augsti digitalizēto un finansiāli iekļaujošo vidi, ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi finanšu tehnoloģiju nozarē. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem 2021. gadā vairāk nekā 99% iedzīvotāju bija bankas konti. Tas padara Zviedriju par nobriedušu tirgu fintech inovācijām un alternatīvai kreditēšanai.4
Šādā vidē arī digitālo investīciju tirgus piedzīvo augšupejošu tendenci. Tiek prognozēts, ka digitālo investīciju tirgus Zviedrijā 2023. gadā sasniegs 762 miljonus eiro, un paredzams, ka 2024. gadā ieņēmumi pieaugs par 32%.5
Starp Zviedrijas finanšu tehnoloģiju jomas spēlētājiem īpaši izceļams ir Klarna. Tas ir viens no valstī lielākajiem alternatīvās kreditēšanas smagsvariem, kura aktīvo lietotāju bāze sasniedz 150 miljonus cilvēku visā pasaulē. Klarna sniedz tiešsaistes finanšu pakalpojumus, piemēram, maksājumus tiešsaistes veikaliem, finanšu pakalpojumus un pēcpirkumu maksājumus. Tikai 2022. gadā vien uzņēmums apstrādāja tiešsaistes tirdzniecības darījumus 71 miljarda eiro apmērā.6
Šī ievērojamā izaugsme finanšu tehnoloģiju nozarē līdztekus sabiedrībai, kas ļoti lielā mērā izmanto banku pakalpojumus, liecina par daudzsološu digitālo finanšu pakalpojumu nākotni Zviedrijā.
Zviedrijas alternatīvās kreditēšanas vide
Zviedrijas alternatīvās kreditēšanas joma attīstās, jo parādās jaunas kreditēšanas iespējas privātpersonām un uzņēmumiem, nodrošinot jaunus investēšanas un finansēšanas veidus. Šis jaunais tirgus piedāvā dažādas investīciju iespējas ārpus tradicionālajām banku sistēmām, tostarp savstarpējos aizdevumus, pūļa finansējumu un, kas īpaši svarīgi, investīcijas aizdevumos.
Zviedrijas mājsaimniecību aizņēmumus veido aptuveni 80% hipotekāro kredītu un 20% patēriņa kredītu. Lai gan patēriņa kredīts veido tikai nelielu daļu no mājsaimniecību kopējā kredītu apjoma, šo kredītu procentu likmes un amortizācijas maksājumi veido vairāk nekā pusi no mājsaimniecību kopējiem parāda apkalpošanas maksājumiem.7
Pēdējā desmitgadē patēriņa kredīti ir kļuvuši arvien izplatītāki.8 Jaunu kredītu apjoms ir palielinājies par vairāk nekā 1000%, savukārt jaunu kredītu skaits par vairāk nekā 4000%. 2008. gadā jauno aizdevumu, kas saņemti, izmantojot kredītlīnijas un kredītkartes, un kuru summa nepārsniedz 10 000 SEK (aptuveni 989 EUR), kā arī pirkumu uz rēķina apjoms sasniedza aptuveni 4 miljardus SEK (aptuveni 396 miljoni EUR), salīdzinot ar gandrīz 50 miljardiem SEK (aptuveni 4,9 miljardi EUR) 2019. gadā. Šī tendence sakrīt ar e-komercijas un tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu, par kuriem bieži vien norēķinās, izmantojot rēķinus vai kredītlīnijas un kredītkartes.9
Kopš 2008. gada par aptuveni 23% ir palielinājies nenodrošināto aizdevumu un priekšmetu finansēšanas aizdevumu par summu līdz 50 000 SEK (aptuveni 4941 EUR) izsniegšanas apjoms. Tajā pašā laika posmā aizdevumu par summu no 50 000 SEK (aptuveni 4941 eiro) līdz 250 000 SEK (aptuveni 24 726 EUR) izsniegšanas apjoms ir palielinājies par aptuveni 94%. Jaunu nenodrošinātu aizdevumu par summu virs 250 000 SEK (aptuveni 24 726 EUR) izsniegšanas apjoms 2018. gadā bija gandrīz piecas reizes lielāks nekā pirms desmit gadiem. Īpaši izteikts kāpums bija vērojams pēdējos piecos gados, kad vidējais gada pieauguma temps bija nedaudz zem 20%. Tas ir saistīts ar spēcīgu ekonomiku un zemām procentu likmēm. Vienlaikus šajā periodā ir strauji kāpušas mājokļu cenas. Kopš Finansinspektionen (Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestāde) 2010. gadā ieviesa hipotēku ierobežojumu, mājsaimniecības var saņemt hipotekāro kredītu tikai līdz 85% no mājokļa vērtības apmērā, kas arī ir veicinājis lielāku pieprasījumu pēc šāda veida kredītiem.10
Strauji augošs kredītportfelis
Tā kā arvien vairāk privātpersonu un uzņēmumu meklē alternatīvus finansējuma avotus, alternatīvajam kreditēšanas tirgum Zviedrija ir potenciāls kļūt par būtisku valsts ekonomikas veicinātāju.
Ja gribi uzzināt vairāk par to, kā investēt Mintos platformā, izpēti mūsu vadošos kreditēšanas uzņēmumus.
1 “IMD Business School for Management and Leadership Courses” (IMD business school for management and leadership courses, September 29, 2022) <https://www.imd.org/centers/wcc/world-competitiveness-center/rankings/world-competitiveness-ranking> (skatīts 2023. gada jūnijā)
2 “Foreign Trade – Exports and Imports of Goods” (Statistiska Centralbyrån) <https://www.scb.se/en/finding-statistics/statistics-by-subject-area/trade-in-goods-and-services/foreign-trade/foreign-trade—exports-and-imports-of-goods/>
3 “Economic Measures on Account of the Pandemic 2020–2021” (Regeringskansliet, September 20, 2021) <https://www.government.se/articles/2021/09/economic-measures-on-account-of-the-pandemic-20202021/>
6 “World Bank Open Data” (World Bank Open Data) <https://data.worldbank.org> (skatīts 2023. gada jūnijā)
5 “FinTech – Sweden | Statista Market Forecast” (Statista) <https://www.statista.com/outlook/dmo/fintech/sweden>
6 “Klarna Reports Fourth Quarter Results and 2022 Annual Report” (Klarna Reports Fourth Quarter Results and 2022 Annual Report) <https://www.klarna.com/international/press/klarna-reports-fourth-quarter-results-and-2022-annual-report/>
7 “The Swedish banking market 2021” (Nordic Credit Rating) <https://nordiccreditrating.com/uploads/2021-02/NCR_-_The_Swedish_banking_market_2021.pdf>
8 “Swedish Consumer Credit” (Finansinspektionen) <https://www.fi.se/contentassets/43a41c2a3077468b875858c3e7d300e0/svenska-konsumtionslan-2020-eng.pdf>
9 ibid.
10 ibid.
